Mikoloģe, kuras darbs un hobiji ir saistīti kā dzijas pavedieni. Profesija nav pareizais vārds, lai raksturotu aizraušanos ar sēnēm- tas ir dzīvesveids. Sēnes ir visur- glezniecībā, darbā, brīvdienās, suņa ožā un grāmatās.
"Atklājumu, izzināšanas, uzzināšanas, izpētīšanas prieks. Katru reizi, ejot mežā, var ieraudzīt, kaut ko jaunu, skaistu, neredzētu, kaut arī redzētu, bet ir prieks par atkalsatikšanos."- Sēņu eksperte Diāna
Ekspedīcija mežā
-Diāna: Cik jūs vispār esat gatavas? Nepārāk?
-Estere: Man ir ļoti maza pieredze.
-Diāna: Jūs vispār neesat gājušas sēņot?
-Estere: Bērnībā, mana ome ir sēņu lietpratēja.
-Diāna: Mamma nē?
-Estere: Mamma nē, ome. Viņai ir tās savas vietiņas.
-Diāna: Sēņu?
-Estere: Jā, bet šogad viņa bija vīlusies.
-Diāna: Nevar būt, šogad bija tāds sēņu gads!
Uz tikšanos ar sen neredzētu sēni
Pastaiga pa dzīves takām
Padomi iesācējiem un entuziastiem dzijas krāsošanā ar sēnēm
Vispirms jāiepazīstas ar labām, krāsojamām sēnēm. Tas nav tik sarežģīti, jo dažas no tām, kuras labi krāso dziju, ir bieži izplatīta suga. Un ja ir radusies interese, droši var mēģināt arī ar citām. Viens veids ir meklēt konkrēti labākās dzijas krāsošanai, otrs ir mēģināt tās iepazīt vispārīgi un eksperimentēt. Pietiek iemest sauju sēņu vārošā ūdenī, kādu laiku pavārīt, un tad iemērkt dzijas gabaliņu, paskatīties, vai vispār krāsa mainās. Tām sēnēm, kuras ir cerīgākas, varēs noteikti redzēt, kādas izmaiņas.